Kā Tev iet (saikne ar bērniem)?

Kamēr bērni vēl ir mazi viņi paši rāpjas Tev klēpī, grib samīļoties, izstāsta visu, kas uz sirds. Kad bērni aug lielāki, viņi iemācās kontrolēt savas emocijas, t.i., neizpaust tās un zināmā mērā noslēgties. Jaukās klēpja sarunas sarūk skaitā un mēs arvien retāk uzzinām, kā bērnam iet un tā neredzamā, bet ciešā saikne ar bērniem sāk izdilt.

Šī vecāku un bērnu attālināšanās ir neizbēgama. Nav iespējams palikt vienlīdz ciešās attiecībās 20 un 3 gadu vecumā. Bērni izaug, viņiem ir savas intereses. Un tas notiek pakāpeniski. Tā nemanot. Vienā brīdī mēs tikai atskārstam, ka attiecības ar meitu vai dēlu nav tādas, kā senāk un kaut ko sasmelt jau ir grūti = prasa daudz laika un piepūles (bet mums taču nav daudz brīva laika, pat tik svarīgai lietai ne 🙂

Protams, ir iespējams saglabāt ļoti ciešas, uz uzticēšanos balstītas bērna-vecāka attiecības. Svarīgs šeit ir vārdiņš SAGLABĀT. Būtībā tas reāli nozīmē ikdienā jau no mazotnes piedomāt, kā nepazaudēt uzticības personas statusu bērna sirdī.

Visvieglāk to ir izdarīt neveltot bērnam laiku (ilgas stundas darbā; savi hobiji pāri ģimenes tradīcijām u.c.); nosodot un kritizējot bērnu (bērns izdara kādas palaidnības un mēs viņu tik baram un sodām = bērns sāk slēpt dažādu informāciju no mums); neizrādot interesi par lietām, kas aktuālas bērnam – “liec taču mani mierā, Tu neredzi, ka es skatos TV! Vēlāk aprunāsimies.”

Vai būt par bērna uzticības personu nozīmē būt modernam, stilīgam pat 40, 50 un 60 gados? “Stilam nav nozīmes, visu izšķir slāpes ” saka Sprite reklāma, tik bērnu sakarā slāpju vietā es lieku sapratni un pieejamību.

Manā sirdī dēlam un abām meitām ir liela nozīme. Es ticu, ka ar labu attieksmi palīdzu viņiem izaugt par lieliskiem cilvēkiem. Un kas var būt augstāķa balva, kā redzēt savas dzīves laimīgu turpinājumu, tikai vēl labākā izpildījumā? 🙂

Lai nepazaudētu saikni ar manu vecāko meitu (viņai ir 6), katru vakaru, kad Madara ir ierāpusies gultā, mēs aprunājamies. Es uzdodu meitai 2 vienkāršus jautājumus – Kas Tev šodien patika vislabāk? un Kas Tev šodien visvairāk nepatika?   

Patiesībā, es pirmais izstāstu Madarai, kas man patika un reāli uzkrita uz nerva konkrētajā dienā (rādu priekšzīmi) un tad meita stāsta man. Tagad tā mums jau ir izvērtusies par sava veida tradīciju, kuru meita gaida + citreiz dalāmies ar top3 labākajiem un sliktākajiem dienas iespaidiem.

Tas neprasa daudz laika, bet tas ļauj palikt mums tuvumā viens otram, pat ja diena ir bijusi spraiga, kad laika otram nav atlicis gandrīz nemaz.  

Beigu galā, manā gadījumā, šī pati pieeja labi strādā arī jaukas ik-pāris-vakarus sarunas uzturēšanā ar sievu 😉

Atbildēt

Close Menu
shares