Laimīgas dzīves puzles gabaliņi

Dzīve plūst viļņiem. Tāpat man iet ar laimes formulas meklēšanu. Brīžam šķiet, ka esmu to uztaustījis. Ar pašiem pirkstu galiem un tūlīt tā būs man rokā. Bet tad jau pēc dažām dienām ir sajūta, ka no laimīgas dzīves (dzīvošanas) neko nesaprotu. Vismaz emocionāli tādas ir sajūtas (vispār jau pār cilvēku valda sirds un emocijas).

Gan jau, ka tā es jutīšos visu mūžu un tā tam vienkārši ir jābūt. Tāda ir mūsu (mana) daba.

Tā nu ik pa laikam manī dzimst atziņas, epifānijas (kā teiktu I.Ziedonis) jeb tādas atziņu drupačas, kuras ar sirdi jūti, ka ir būtiskas laimīgas dzīvošanas puzlē.

Rekur mana pēdējā atziņa. Tā ir kā viena liela, kas dalās divās daļās – kā saka divi par viena cenu – Pieņem sevi un Pieņem reālo dzīvi.

Pieņemt sevi – tas nu ir dzirdēts visur un no visiem. Jā. Tas tagad ir modīgi, varētu pat teikt. Bet realitāte ir tāda, ka tas tiešām ir svarīgi 🙂 Kamēr es dzirdu Pieņem sevi , bet nepieņemu, tikmēr es maļos uz vietas un miera man nav. Jo tā vien gribas dzīvot cita dzīvi, gribas, lai man piemīt cita īpašības. Pieņemt sevi un atzīt, ka neesmu VIŅŠ, bet esmu ES PATS ar saviem plusiem un mīnusiem. Tas dod zināmu brīvību un bāzi, lai mainītu sevi un eksperimentētu ar savu dzīvi.

Un otrs – Pieņem reālo dzīvi. Pieņemt reālo dzīvi nozīmē pieņemt, ka tā ir reāla un tā nav perfekta. Cilvēki man apkārt nav perfekti, notikumi ļoti bieži notiek pilnīgi savādāk nekā es plānoju un tas ir ļoti pieņemami. Bieži vien mēs dzīvojam savās iedomās un negribam redzēt, kā lietas notiek reālajā dzīvē. Mēs aizžmiedzam acis un domājam, ka lietas kādreiz mainīsies. Mēs ignorējam reālo situāciju, bet no tā, ka mēs aiztaisām acis, pasaule nebeidz riņķot ap sauli. Viss turpina notikt. Tikai bez mums.

Nevajag aizžmiegt acis. Vajag paskatīties spogulī + uzsmaidīt tam, kurš uz mani skatās no tās puses. Vajag iziet no mājām un pieņemt notikumus, kādi tie nāk mums pretī nevis mukt prom tiklīdz realitāte atšķiras no mūsu iedomām vai tiklīdz situācija kļūt pārāk sarežģīta.

Laimīga dzīve nav perfekta. Realitāte nav perfekta un ar to tā arī ir skaista. Būt Neperfektam un attiecīgi arī laimīgam ir skaisti.   

Atbildēt

Close Menu
shares