Lēmumu pieņemšana (ar prātu vai sirdi)

Pieņemt lēmumus ar prātu mūsdienās ir gan modīgi, gan ērti. ir pieejams tik daudz datu, kur balstīt lēmumus un viedokli. Es pats neesmu nekāds izņēmums – īpaši jau darbā, kur dati par klientu uzvedību un paradumiem ir vairums lēmumu pamatā. Un tomēr kaut kā mani nekad nav nepametusi sajūta, ka dati ir tikai puse no patiesības.

Meditējot, viens no vingrinājumiem, ko izpildu ir ķermeņa un prāta nomierināšana / atslābināšana. Domās izeju cauri visam ķermenim, atslābinot to ķermeņa daļu, par kuru tajā brīdī domāju. Kā beidzamajam posmam šajā vingrinājumā ķeros klāt smadzenēm un spriedzes noņemšanai no muguras.

Izpildot šo vingrinājumu, iedomājos, ka smadzenes un mans prāts ir viegls, priecīgs, pozitīvs, ar ikdienas problēmām neapgrūtināts. Kad gaiša sajūta smadzenēs ir radusies, ļauju tai plūst pa sprandu un kakla skriemeļiem lejup uz pleciem. Tā lēnām šī gaišās un vieglās enerģijas plūsma atbrīvo sprandu, plecus (kuri cilvēkiem ir vissaspringtākie un kur rodas vairums galvassāpju). Tad gaišā enerģija dodas zemāk pa mugurkaulu, atslābinot muguru un aizplūstot rokās, kājās, pa visu ķermeni. Arī uz sirdi.

Pirms pāris dienām, izpildot šo vingrinājumu, galvā vibrēja doma “Bet kādēļ es mēģinu visu ķermeni atslābināt no PRĀTA nevis sākot ar SIRDI? Vai tad PRĀTS ir pārāks par SIRDI? Vai tad ķermenī gaišai enerģijai jāpieplūst no PRĀTA nevis no SIRDS?”

Prāts atbild par mūsu racionālo pusi, kur pieņemam loģikā un datos balstītus lēmumus. Bet sirds atbild par emocijām, kur bāzējas mūsu intuīcija un sajūtas. Vai tad loģika ir pārāka par intuīciju un pieredzi? Vai tad visu cilvēces pastāvēšanas laiku neesam gēnu līmenī uzkrājuši milzums daudz informācijas, kas izpaužas intuīcijas (Sirds) un instinktu veidā?

Kaut kas manī tajā dienā saslēdzās – Prāts bez Sirds ir tikai puse no patiesības. Tā ir tikai daļa no kopējās bildes. Izmantojot tikai analītisku un loģisku pieeju lēmumu pieņemšanā apdalām sevi, jo izmantojam tikai daļu no mūsu rīcībā esošiem resursiem. Tas ir kā rīkot sapulci par pārdošanas veicināšanas jautājumiem un neuzaicināt uz to daļu no pārdošanas komandas. Kāds var būt iznākums? Daļēji labs.

Labi, labi, nav jau tā, ka pavisam neieklausāmies sirdsbalsī. Protams, neesam roboti taču. Bet bieži vien cilvēki pat tā īpaši cenšas nolikt malā emocijas, izslēgt tās no spēles, abstrahēties un pieņemt izteikti racionālus lēmumus. Dažareiz tas ir labi, bet būtībā pat darbā izsvērtāki lēmumi ir, ja tie tiek pieņemti, kā saka gan … gan…

Varbūt Prāts = Vīrietis un Sirds = Sieviete? Kamēr Vīrietis ir viens, viņš ir spēcīgs un varošs. Kamēr Sieviete ir viena, viņa ir sievišķīga un rotaļīga. Kad Vīrietis un Sieviete satiekas un apvienojas vienā, tad veidojas viena liela, skaista, mīloša enerģija, kas daudzkārt pārspēj viena vīrieša varēšanu un vienas sievietes sievišķīgo pievilcību. Tikai apvienojoties un papildinoties ir iespējams radīt visaptverošu, viengabalainu pilnību.

Vai ar mūsu lēmumu pieņemšanu nav līdzīgi? Ir ērti būt tikai Vīrietim (Prātam) vai tikai Sievietei (Emocijām), bet labākie lēmumi tiek pieņemti izmantojot visus mūsu rīcībā pieejamos resursus?

Atbildēt

Close Menu
shares