Nedaudz par būšanu šeit un tagad

Līdz ar meditācijas praktizēšanu esmu atskārtis un pieņēmis šeit un tagad koncepta svarīgumu. Pēc būtības šeit un tagad nozīmē, ka mazāk vajag dzīvot nožēlojot pagātnē neizarīto/izdarīto vai arī raizējoties par nākotnē vēl nenotikušo.

Mums pieder šodiena un šis brīdis. Izmantojam un izdzīvojam to pilnasinīgi.

Tātad šo ŠEIT UN TAGAD cenšos izdzīvot un arī citiem iesaku, BET… (man šķiet, ka manā blogā ir daudz BET 🙂

Pirms pāris nedēļām mans brālis svinēja dzimšanas dienu. Uz ballīti bija savākušies daudz draugu un radu. Brālis, kā jau tas pieņemts, teica pateicības runu klātesošajiem. Un viena no frāzēm, ko viņš teica, man iespiedās prātā: “…kad mēs ar Jurati (viņa sieva) viendien sapņojām par nākotni, tad … par nākotni sapņot vispār ir ļoti forši, jo…”.

Mani zināmā mērā šie vienkāršie vārdi aizķēra. Bams! Kā ar mietu pa pieri. Tieši desmitniekā. Vajag taču sapņot! Bet mēs ar Indru (mana sieva) tik daudz esam ikdienā, šodienā, šeit un tagad zināmā mērā un rūpēs, ka esam aizmirsuši sapņot.

Jā, es zinu, es pats esmu ŠEIT UN TAGAD reklamētājs, bet bez sapņošanas un sapņiem nav nākotnes perspektīvas, nav iedvesmas, nav lielu mērķu un nav arī enerģijas nest to ŠEIT UN TAGAD.

Sapņošana neatceļ būšanu šeit un tagad. Sapņošana tikai nedaudz noņem spiedzi no būšanas tikai te. Man nav jābaidās būt pagātnē un nākotnē. Tikai TUR ir jābūt samērīgi daudz. Balanss, kā saka 🙂

Atbildēt

Close Menu
shares