Nerealizēto vēlmju nepareizie formulējumi

Šodien pusdienu sarunu laikā kolēģe Anete izteicās, ka “viņa plāno apceļot pasauli, kad būs aizgājusi no esošā darba un būs nedaudz iekrāta naudiņa”. Tā aizsākās mūsu saruna par realizētām un arī nerealizētām vēlmēm.

Turpinot pusdienu sarunas, Anete izteica vēl vienu nākotnes vēlmi:

Anete: “man ir viena grāmata, kuru gribu izlasīt tad, kad dzīvoklī būs izremontēta guļamistaba. “

Es: “Kādēļ tad, kad būs izremontēta?”

Anete: “Tādēļ, ka gribas tā skaisti atlaisties gultā un izlasīt to grāmatu.”

Es: “Un cik ilgi jāgaida līdz remonts būs veikts?”

Anete: “Pašreiz celtnieki nav pieejami. Jāgaida kāds brītiņus. Un tad jau.”

Hmm, hmm. Tas nav izklausās pēc vēlmes, kura, iespējams, nekad netiks realizēta. Drīzāk tā izklausās pēc “es šo nevaru izdarīt, jo man ir labs attaisnojums” 🙂

Un tā ir ar daudz mūsu vēlmēm – “izdarīšu TO, tad, kad TAS būs sasniegts” vai “man būs bērni, kad man būs X-istabu dzīvoklis un darbā būšu realizējis Y lielo projektu” vai “izlēkšu ar gumiju, kad nelīs lietus” vai “būšu ļoti priecīgs katru dienu, kad priekšnieks uz mani darbā neskatīsies ar greizu aci un nespiedīs uz termiņiem”.

Bet lietus līst vienmēr, priekšnieks nezin kādēļ turpina spiest un darbā lielie projekti arī nekad nebeidzas. Un tā mēs gaidām…

Bet varbūt problēma ir mūsu vēlmju formulējumos? Kā būtu, ja Anete savas vēlmes pārformulētu uz “gribu paspēt izlasīt TO grāmatu kamēr celtnieki vēl nav pieķērušies pie guļamistabas remonta?” vai “gribu apceļot pasauli. sākšu šomēnes.”

Es pats par sevi varu teikt, ka esmu liels SAGATAVOŠANĀS KARALIS. Es varu gatavoties stundām un pat gadiem ilgi. Atrodu laiku vēl vienas gudras grāmatas izlasīšanai (nevis sava biznesa sākšanai), vēl vienam treniņam (nevis dalībai sacensībās), vēl vienai apcerei par …nu vienalga ko.

Līdz ar to sanāk, ka nepareizi noformulēta vēlme ir vēlme, kura no vienas puses dod cerību, ka kādreiz es TO izdarīšu, bet no otras puses nespiež TO darīt tagad vai tūlīt. Attiecīgi tā ir tāda Ērta sevis mānīšana, ka gan jau es kādu dienu “nolēkšu ar to gumiju” un “apceļošu pasauli”.

Šodien – ok. Rīt – ok. Bet kā būs dzīvot ar šo gatavošanās domu pēc gada, kad paveikts būs tieši NULLE?

Varbūt ķeramies pie mūsu vēlmju pārformulēšanas? (1. Noformulē vēlmi. 2. Pārformulē to precīzāk -> ar konkrētu, nomērāmu “kad es TO darīšu”)

Atbildēt

Close Menu
shares