Ticēt! Upuris vai radītājs?

Turpinot vienā no pēdējiem bloga ierakstiem aizsākto tēmu Kā mainīt savu dzīvi, atkārtošos: pamatu pamats tiešām pamatīgām, neatgriezeniskām un kā latvieši saka game changing pārmaiņām ir Ticēt sev jeb Ticība sev.

Jā, tik vienkārši un tik sarežģīti. Jo, ja es neticu, ka es varu pārpeldēt Daugavu, tad noslīkt man ir daudz lielākas iespējas nekā gadījumā, ja es ticu saviem spēkiem. Un tā ir ar visu. Šaubas atņem mums spēku un neļauj koncentrēties uz izraudzīto lietu un izbaidīt to.

Gribu pastāstīt par grāmatu, kura man ļoti palīdz ticēt sev un nevis sapņot par dzīves un sevis mainīšanu + tā arī ir iedevusi tādu kā dunku man sānos – kusties, kusties! 🙂

Tā ir latviešu dāmas Mairas Gūtmanes grāmata PAMODINĀT SEVĪ RADĪTĀJU. Es esmu samērā daudz lasījis un interesējies par sevis izprašanas un pilnveidošanas jautājumiem, bet jāsaka, ka šī latviešu valodā pieejamā grāmata mani ir uzrunājusi tā, kā neviena cita.

Iespējams, tā nonāca manās rokās pareizajā laikā, kad biju gatavs paņemt no tās virkni atziņu. Iespējams. Bez tam grāmatā atrodu ļoti daudz savu atziņu, pie kurām esmu nonācis, kā mana mamma saka “čerez sopstvennuju žopku” (piedodiet:). Jebkurā gadījumā es ticu, ka ikvienam, kurš nodarbina savas pelēkās šūniņas par tēmu “Kas es esmu”, ir vērtīgi šo grāmatu izlasīt. Mairu gan nepazīstu, bet saku viņai PALDIES, par grāmatas sarakstīšanu. Šeit arī links uz Mairas lapu http://www.dzivotvirs.lv

Grāmatas galvenie plusi ir:

  • tā viegli lasās – ir ļoti cilvēcīgā valodā un par pašas Mairas dzīvi,
  • Maira runā konkrēti un cenšas izskaidrot lietas, kādas tās ir,
  • tajā ir ne mazums ļoti precīzu vingrinājumu un veidu, kā ar sevi strādāt,
  • grāmata ir plāna – 120 lpp lielā fontā = to var pieveikt ikviens cilvēks-modernais 🙂

Viena no lielajām atziņām, ko paņēmu no grāmatas bija par cilvēka domāšanas veidu. Vai mans domāšanas veids ir kā Upurim vai kā Radītājam? Kaut kā ļoti spēcīgi mani šī tēze uzrunāja. Iespējams tādēļ, ka, lai gan esmu diezgan veiksmīgs savā dzīvē, daudzās situācijās esmu bijis ar Upura domāšanu.

Upuris tas ir tā – dzīve ir slikta, bērni raud, priekšnieks dusmīgs, dzīve rit uz priekšu un es neko nekontrolēju, viss slīd no rokām ārā. Es jau pārāk vispārīgi paņēmu, bet ideja ir skaidra – Upuris pieiet no “vaimanu vaimanu” puses un Upuris gaida, ka ārējie spēki un faktori padarīs viņu laimīgu.

Bet Radītājs ir cilvēks, kurš visur saskata iespēju PAŠAM KO DARĪT LIETAS LABĀ un mainīt apkārtni. Jā, bērni raud, bet es tos varu nomierināt (+ mēs visi šad tad dusmojamies. tas pāries). Jā, priekšnieks ir neomā, bet es saprotu, kādēļ tas tā ir un eju ar priekšlikumu, kā viņam izkļūt no grūtas situācijas. Jā, dzīve ir mainīga un neprognozējama, bet es ar prieku dzīvoju šo dienu, mācos jaunas lietas un dodu cilvēkiem prieku, uzmundrinu tos.

Un tad es sev pajautāju – Tom, Tu esi Upuris vai Radītājs? Un man nemaz nepatika un negribējās būt par Upuri. Es gribu būt Radītājs un es esmu tas, kurš var un rada citiem prieku, mieru, labsajūtu. Es to varu un gribu.

Šai Upura un Radītāja domāšanai ir visciešākā saikne ar Ticēšanu sev. Ja es esmu Upuris, tad pastāv vairāk nekā liela varbūtība, ka es nobīšos, saraušos, satraukšos un nenoticēšu saviem spēkiem un varēšanai = nesperšu soli kādā avantūrā, neveltīšu laiku, kam gribas (bet bail). Bet ja es esmu Radītājs, tad jaunu virsotņu sasniegšana ir tikai laika jautājums!

Par šo es sev atgādinu katru dienu. Tas neprasa daudz laika un pūļu, bet sāk dot ļoti taustāmus rezultātus manā dzīvē.

Līdz ar to šī, noteikti, ir tēma, pie kuras ir vērts pakavēties ikvienam. Lai kavēšanās vieglāka, šeit arī links uz manu bloga ierakstu par tēmu Kā mainīt savu dzīvi – http://laimeir.lv/ka-mainit-savu-dzivi/ .

(Visited 3 times, 1 visits today)

Atbildēt

Close Menu
shares